Īstenība un prakse
Un lūk, beidzot laime ir klāt. Sākot ar kaut kādu tur versiju, Flash sāka atbalstīt H.264, turklāt pat ar stipri saspiesto AAC-HE skaņu. Microsoft sabijās un paziņoja, ka nākamajā Silverlight versijā arī būs H.264 atbalsts.
Tādējādi starp ziloni un vali iestājās zināma paritāte, bet mājaslapu īpašniekiem iestājās paradīze. Gandrīz. Ja neskaita to faktu, ka H.264 flešā bezdievīgi bremzē izšķirtspējās, kas ir virs standarta 640x480. Silverlight ar savu VC-1 strādā divas trīs reizes ātrāk, taču joprojām ir uzinstalēts uz kādiem 30 procentiem no visiem internetam pieslēgtajiem datoriem.
Kādi tad ir varianti video izvietošanai mājaslapās?
1. Izmantot Silverlight un Microsoft Expression Studio, lai kodētu uz VC-1. Tā gan ir maksas, bet studentiem ar ISIC to dala uz haļavu programmā DreamSpark, tāpat kā daudzus citus izstrādes rīkus no Microsoft.
2. Izmantot Flash, piemēram populāro pleijeri JW FLV Player un kodēt uz H.264 ar kādu programmu, kuru tagad ir savairojies nemērā. Maksas QuickTime no Apple ir tīri tā nekas, taču tas nesaprot MPEG ieejā, vismaz, kā to izdarīt uz Windows, es neatradu. Toties lietot to ir ērti un viegli. Runā, ka vēl labi uz h.264 kodē Nero Recode, bet visi mani mēģinājumi to izmantot vainagojās ar izgāšanos: te gļuko, te neļauj izvēlēties vajadzīgos parametrus.
Galu galā, es apstājos pie ļoti pat labas programmas Xvid4PSP, kuras autors ir krievu izstrādātājs ar niku Winnydows. Programma ir bezmaksas, jo ir vienkārši apvalks open-source projektu kopumam, tādiem kā ffmpeg un h.264. Es, starp citu, mēģināju izmantot arī ffmpeg pa tiešo no komandrindas linuksā, taču uzmeistarot video, kas nokodēts h.264, man tā arī nesanāca. Ne velti ffmpeg izstrādātāji oficiālajā mājaslapā raksta, ka programma nav paredzēta tiešai lietošanai, bet gan iekļaušanai citās pakotnēs, apmēram tā, kā tas ir izdarīts iekš XviD4PSP.
Jebkurā gadījumā priecē tas, ka iegūto h.264 MP4 konteinerā var spēlēt ar flešu, QuickTime`u un pat visādos tur aifonos un Nokia 5800. Saprotams, to bez pūlēm var spēlēt arī uz datora ar jebkura pleijera palīdzību, ja ir uzinstalēts H.264 dekoderis.
3. Izmantot trešās puses video hostingu, piemēram, YouTube, kurš kopš nesena laika atbalsta h.264, apsaukājot to par “augsto kvalitāti”. Vai Vimeo – tajā kodeks ir švakāks, VP6, bet izskatās arī gluži neslikti, un arī h.264 atbalsts nav aiz kalniem.
Nākotne un augstā izšķirtspēja
Tā ka kopumā vebā ar video lietas stāv neslikti, bet bet vēl ne ideāli. Toties augstās izšķirtspējas disku frontē viss ir kārtībā: Blu-ray kvalitāte pilnā FullHD (1920x1280) izšķirtspējā priecē neaprakstāmi. Toties pieprasītā procesora jauda skumdina: parasti vajag vismaz divkodolu Intel Core 2 Duo, un pat ar to ne vienmēr pietiek. Lai pietiktu, ir vērts uzlikt filtru CoreAVC, kurš satur visātrāko H.264 dekodētāju dabā. Ja nu jums ir videokarte ar video aparatūras dekodēšanas atbalstu, kāda ATI HD2600 – ir jēga uzlikt PowerDVD pleijeri, kurš satur kodeku ar atbalstu šai fīčai.
Savukārt bezmaksas ffdshow kodeks uz FullHD H.264 bremzē bezdievīgi, tāpat kā visu citu firmu kodeki.
Principā, te jau pasakai būtu beigas, bet no svarīgā ir vērts pieminēt lūk ko. Visi augstāk minētie kodeki satur patentētus algoritmus. Tas jau izklausās idiotiski, bet praksē ir vēl sliktāk – kodeki ir vai nu maksas, vai bezmaksas, bet ne īpaši likumīgi. Par laimi, ne visas valstis atzīst algoritmu patentus, un īpašnieki dod priekšroku bezmaksas kodeku nevajāšanai – labuma maz, bet naudas aiziet daudz. Jebkurā gadījumā visi šie kodeki (ar izcelsmi no MPEG konsorcija) izmanto vienu un to pašu bāzes algoritmu - block-oriented motion-compensation-based, tulkot un stāstīt sīkāk nesākšu.
Bet jau diezgan sen tiek pētīta iespēja video saspiešanā izmantot veivletus (wavelets). Galu galā aizpētījās – ar daudz ko pazīstamais britu valsts kanāls BBC izveidoja uz wavelets balstītu kodeku Dirac . Neskaitot tādas patīkamas īpašības kā bezmaksas izmantošana un atvērtais kods, Dirac ir arī brīvs no patentiem un ārkārtīgi efektīvs.
Mīnusi – maz kurš par viņu zina, gandrīz nav atbalsta softā, un rij procesoru vēl trakāk par H.264. Bet tās ir labojamas lietas, tā ka teorijā aiz Diraka ir nākotne, lai arī ne pati tuvākā. Tas ir, ja neizdomās kaut ko vēl advancētāku. Jebkurā gadījumā MPEG ģimene nekur nepazudīs, jo tai ir visplašākais atbalsts apraides standartos un ierīcēs, un arī h.264 ir labs.